Mazs, atkārtojošs un neizstrādāts sandbox
Samson: A Tyndalson Story ir salauzta, garlaicīga un bezpersoniska spēle, kurai acīmredzami pietrūka gan laika, gan skaidras vīzijas. Kad Samson tika pirmo reizi atklāts, jau sākumā bija skaidrs, ka tas nekonkurēs ar Grand Theft Auto, lai gan spēle izmanto līdzīgu pilsētas kriminālās pasaules tematiku. Tā tika pozicionēta kā kompaktāka, fokusēta action adventure spēle par pieejamu cenu – tikai 24,99 USD. Daudzi, tostarp es, bijām gatavi šādam konceptam, jo milzīgie atvērtās pasaules projekti ir nogurdinājuši.
Manas gaidas nebija pārmērīgas – cerēju uz viduvēju, bet patīkamu indie pieredzi ar interesantu stāstu un dažiem veiksmīgiem mehānismiem. Diemžēl pat šīs pieticīgās cerības Samson nespēja piepildīt. Ja Hollow Knight un Clair Obscur parāda indie spēļu potenciālu, tad Samson ir pretējais piemērs – brīdinājums, ka ne katrs underdogs kļūst par uzvarētāju.
Spēlei ir daži plusi, taču kopumā tā ir tukša, nepatīkama un nomācoši vienmuļa pieredze, ko nevaru ieteikt nevienam. Galvenais spēles cikls ātri kļūst nogurdinošs, stāsts ir sekls un reizēm pat komiski neveikls, bet tehniskās problēmas un dīvainie dizaina lēmumi tikai pastiprina negatīvo iespaidu.
Samson ir mazs un atkārtojošs sandbox
Spēle sākas ar primitīvu animētu prologu: Samson tikko iznācis no cietuma, bet viņa māsa Oonagh tiek turēta gūstā un par viņu pieprasa 100 000 USD izpirkuma maksu. Lai viņu izglābtu, Samson atgriežas Tyndalson ielās, apvienojas ar savu veco bandu un veic dažādus kriminālus darbus, lai nopelnītu nepieciešamo naudu.
Tas veido spēles ciklu: nelielajā Tyndalson kartē var izvēlēties vairākus darbus, kas dod naudu un patērē laiku – līdzīgi kā Persona spēlēs. Katru dienu jāiegūst noteikta summa, un labāk apmaksātās misijas aizņem vairāk laika.
Te sākas problēmas. Darbiem nav stāsta vai struktūras, tie sastāv no trim aktivitātēm – braukšanas sacensībām, citu auto iznīcināšanas un kautiņiem. Viss atkārtojas. Daudzas misijas jāspēlē vairākas reizes, un atkārtojumi nav ne ar ko atšķirīgi. Nav arī punktu sistēmas vai motivācijas uzlabot rezultātu.
Braukšana pati par sevi ir pieņemama – smagnēja, bet funkcionāla. Visinteresantākās ir Street Trials misijas, kas ir tehniski sarežģīti laika braucieni. Taču pārējās auto misijas ir vienveidīgas: vai nu jātraucas līdz punktam, vai jātarā citi auto.
Misijas bez braukšanas ir kautiņi. Ir dažādi “uz kājām” misiju tipi, bet atšķirības ir tik minimālas, ka tās nav vērts izcelt. Piemēram, Jack misijas būtībā ir tādas pašas kā Beatdown, tikai jāsavāc priekšmeti. Kautiņu mehānika ir seklā un neveikla, taču ar laiku pie tās pierod. Diemžēl tā nekļūst ne dziļāka, ne interesantāka.
Tyndalson karte ir tik maza, ka to ātri iemāca no galvas, taču tajā nav nekā, ko atklāt – nav noslēpumu, nav blakus uzdevumu, nav ekipējuma vai kolekcionējamu priekšmetu. Pasaule ir tikpat sekla, cik maza.
Stāsts nespēj glābt Samson
Samson gandrīz nav kinematogrāfisku ainu – viss stāsts tiek pasniegts dialogos klātienē vai pa telefonu, bez jebkādas režijas vai animācijas. Ja stāsts būtu labs, tas būtu piedodams, taču tas šķiet sarakstīts steigā.
Nav sajūtas, ka pastāvētu reāli draudi – Samson regulāri runā ar Oonagh, un viņa nekad neizklausās apdraudēta. Spēlē ir arī 14 stāsta misijas, taču tās gandrīz nav saistītas ar Oonagh sižetu, padarot naratīvu vēl haotiskāku.
Šīs misijas fokusējas uz Samson “bandu” – klišejisku kriminālo grupu, kur visi ir skarbi, bet “labie”, pretstatā citām “sliktajām” bandām. Tas viss izklausās pēc pusaudža priekšstata par mafiju. Samson nav ne GTA, ne Sleeping Dogs līmenī – nav humora, nav raksturu, nav identitātes.
Spēlei, kurai trūkst satura, labs stāsts būtu bijis glābiņš. Diemžēl Samson to nespēj nodrošināt.
Samson ir gļukains un slikti izstrādāts
Papildus visam citam Samson ir pilns ar tehniskām problēmām un dīvainiem dizaina lēmumiem. Glitches ir tik daudz, ka tos grūti saskaitīt – no grafiskām kļūdām līdz spēles salaušanai un avārijām.
Piemēram, 13. nodaļu man neizdevās pabeigt kļūdas dēļ 12. nodaļā. Savukārt cita kļūda ļāva man piekļūt 14. nodaļai jau spēles sākumā, tāpēc redzēju finālu, kas bija tikpat nesakarīgs kā viss pārējais.
Dizaina problēmas ir tikpat kaitinošas. Ja izgāzies misijā, zaudē visu dienas laikā nopelnīto naudu un jāsāk no jauna. Var arī tērēt papildu laiku, lai sāktu misiju bez zaudējumiem, taču abas iespējas ir pārāk sodītas, īpaši ņemot vērā, ka neveiksmes bieži izraisa gļuki vai sīkas kļūdas, piemēram, nejauša iziešana no kaujas zonas.
Ir arī citas dīvainības, piemēram, nespēja vienlaikus dziedēt un turēt ieroci.
Es nejūtu prieku kritizēt studijas debiju, taču Samson problēmas ir pārāk būtiskas, lai tās ignorētu. Varētu teikt, ka spēle kļūs labāka pēc labojumiem, vai ka zem atkārtojošās spēles un blāvā stāsta slēpjas aizrautība, taču realitāte ir cita: Samson ir bezkaislīgs, garlaicīgs un nogurdinošs darbs, ko nav vērts spēlēt, ja vien par to nemaksā.
