https://www.g2a.com/n/dyinglightbeast
Dying Light: The Beast apskats – pulēta un aizraujoša spēle, kas izceļas ar blakusuzdevumiem
Dying Light sērija vienmēr ir izcēlusies ar intensīvu izdzīvošanu un plūstošu parkūru, un ar katru daļu Techland ir centies šo formulu attīstīt. No Harranas līdz Villedorai – katra spēle ir mēģinājusi atstāt savu nospiedumu. Tagad atgriežas Kyle Crane, kurš pēc daudzu gadu klusuma dodas medīt cilvēku, kas viņu spīdzināja vairāk nekā desmit gadus. Sajūta ir citāda, taču spēles kodols joprojām ir īsts Dying Light.
Dying Light: The Beast neaprobežojas ar veco ideju atkārtošanu. Jaunā lokācija, Beast Mode, brutālās cīņas ar himērām un svaigs tonis padara šo par drosmīgu soli uz priekšu. Stāsts ir vienkāršs atriebības ceļš, taču to balsta izcili blakusuzdevumi un pasaule, kas ir gan bīstama, gan skaista. Kopā ar ikonisko spēles mehāniku tas padara šo par labāko sērijas daļu.
Atriebības stāsts, kas atdzīvojas blakusuzdevumos
Lai gan Dying Light spēles galvenais mērķis ir radīt intensīvu zombiju apokalipses pieredzi, tām vienmēr ir bijuši arī stāsti, un tas attiecas arī uz The Beast. Atšķirībā no Dying Light 2, šeit galvenā sižeta līnija ir lineāra, taču tas spēlei nāk tikai par labu. Sākotnēji vienkāršs atriebības stāsts pārvēršas par aizraujošu piedzīvojumu ar pietiekami daudz pārsteigumiem.
Tu spēlē kā Kyle Crane, kurš pēc 13 gadu eksperimentiem bēg no ļaundara Barona. Šie eksperimenti viņu ir pārvērtuši – Crane ir puscilvēks, pusbests, un viņš cīnās ar savu iekšējo briesmoni, ejot pretī atriebībai.
Barons ir ļauns antagonists, taču viņam pietrūkst ekrāna laika. Viņa tēls lielākoties tiek atklāts caur Crane dusmām, un tas padara viņu vairāk kaitinošu nekā biedējošu. Tomēr līdz spēles beigām viņš kļūst par īstu naida objektu, kas piešķir stāstam svaru.
Blakusuzdevumi ir vieta, kur spēle patiesi spīd. Tie parāda Crane cilvēcību, ko galvenais sižets neizceļ. Šie uzdevumi ir būtiski, ja vēlies izjust pilnu stāsta emocionālo spektru, un tie sniedz arī vērtīgas balvas.
Spēles varoņi ir izcili ierunāti, ar dabisku mīmiku un ķermeņa valodu, kas padara sarunas dzīvas un pārliecinošas.
Kopumā spēli var iziet ~35 stundās, izpildot gandrīz visus blakusuzdevumus un izpētot pasauli. Tas ir ideāls ilgums – ne par īsu, ne par garu. Pēc sižeta beigām joprojām paliek aktivitātes, taču atkārtojamība ir zema, ja vien nevēlies spēlēt grūtākā režīmā.
Skaistums, brutalitāte un Beast Mode
Dying Light vienmēr ir izcēlies ar nakts spēles pieredzi, un The Beast to saglabā. Nakts ir biedējoša, taču to var viegli izlaist, ja nevēlies riskēt. Dubultais XP ir pieejams, bet maksimālais līmenis ir tikai 15, un to var sasniegt arī bez nakts aktivitātēm.
Castor Woods ir viena no skaistākajām lokācijām sērijā. Dienas laikā tā ir elpu aizraujoša, bet naktī – gandrīz pilnīgi tumša. Kad sākas pakaļdzīšana un Volatiles skrien pakaļ, adrenalīns ir garantēts.
Parkūrs joprojām ir viens no spēles stūrakmeņiem. Neskatoties uz atvērtākām zonām, tas ir dinamiskas un patīkams. Dažreiz Crane neuzkāpj tur, kur vajadzētu, vai iestrēgst uz reljefa, taču kopumā parkūrs ir spēcīgs un sniedz neaizmirstamus skatus.
Atvērtā pasaule ir milzīga, pilna aktivitāšu, Dark Zones un sacensībām. Tomēr Dark Zones pēc laika kļūst atkārtojamas – variācijas ir minimālas.
Beast Mode un cīņas ar himērām
Galvenais spēles jaunums ir Beast Mode un cīņas ar himērām. Šie briesmoņi ir bīstami un kalpo kā lielie bossi. Katram ir unikāla mehānika – daži ir ātri un uzbrūk no attāluma, citi ir milzīgi un met ar priekšmetiem.
Beast Mode darbojas līdzīgi kā God of War Spartan Rage – Crane kļūst spēcīgāks, izturīgāks un brutālāks. Cīņas ir ārkārtīgi asiņainas un fiziski iespaidīgas. Tas ir viens no spēles lielākajiem plusiem.
Ieroču klāsts ir plašs – no beisbola nūjām līdz cirvjiem, no lokiem līdz mestajiem priekšmetiem. Ir arī dažādi ekipējuma komplekti ar pasīvajiem bonusiem un transmog sistēma.
Tomēr crafting ir dārgs. Daži resursi, piemēram, spalvas, ir pārāk reti, kas padara loku un bultu izgatavošanu gandrīz neiespējamu. Tas ir viens no spēles lielākajiem mīnusiem.
Veiktspēja un tehniskais sniegums
Uz PC spēle darbojas lieliski – stabils FPS, ātras ielādes, minimāli vizuāli gļuki. Konsoles versijas nav komentētas, bet PC optimizācija ir izcila.
Secinājums – Dying Light: The Beast ir spēcīgākais sērijas darbs
Dying Light: The Beast pierāda, ka Techland joprojām prot radīt neaizmirstamu zombiju izdzīvošanas pieredzi. Lineārais atriebības stāsts paceļas jaunā līmenī, pateicoties izciliem blakusuzdevumiem, pasaule ir skaista, lai gan atkārtojama, un Beast Mode piešķir cīņām jaunu intensitāti.
Tā nav revolūcija, bet tā ir viena no vispulētākajām un aizraujošākajām Dying Light spēlēm.
