Nvidia gatavojas iekasēt aptuveni 2000 dolārus gadā par katru GPU, kas uzņēmuma AI rūpnīcās darbina AI aģentus. Kompānijas vadītājs Džensens Huangs (Jensen Huang) par šo iespējamo programmatūras licencēšanas modeli ieminējās GTC Berlin konferencē 22. oktobrī, norādot, ka programmatūras licencēšana kļūs par aizvien nozīmīgāku uzņēmuma biznesa daļu. Ja šis plāns īstenosies, tas varētu atnest miljardiem dolāru lielus, regulārus ieņēmumus, papildinot esošo AI programmatūras biznesu.
Pagaidām gan nav skaidrs, uz kuriem tieši produktiem šī ierosinātā cena attieksies un kad tā stāsies spēkā. Nvidia jau tagad pārdod savu AI Enterprise programmatūras platformu, kuras viena gada abonements maksā 4500 dolārus par vienu GPU. Tas ir vairāk nekā divas reizes dārgāk par jauno priekšlikumu, lai gan abas cenas, iespējams, sedz atšķirīgu programmatūru un licencēšanas noteikumus.
Jaunā OpenShell arhitektūra un AI aģentu kontrole
Nvidia mērķē uz augošo interesi par AI aģentiem, kas spēj izmantot rīkus, piekļūt datiem un veikt uzdevumus ar minimālu cilvēka iejaukšanos. Uzņēmumiem, kas šīs sistēmas ievieš plašā mērogā, ir nepieciešama programmatūra, lai pārvaldītu to darba slodzi un novērstu aģentu piekļuvi neatļautiem resursiem. Lai to risinātu, 21. oktobrī Nvidia paziņoja par OpenShell Reference Architecture.
Šī arhitektūra ir izstrādāta, lai nodrošinātu drošu izpildlaika (runtime) vidi AI aģentiem un ierobežotu to piekļuvi. Sistēma apvieno vairākus tehniskos pamatelementus:
- Vera Rubin un Vera CPUs: Bāzes skaitļošanas infrastruktūra un procesori, kas nodrošina sistēmas darbību.
- BlueField-4 DPUs: Datu apstrādes vienības, kas darbina Nvidia Sentry programmatūru.
- Nvidia Sentry uzraudzība: Šī programmatūra neatkarīgi uzrauga aģentu aktivitāti un spēj ievietot karantīnā aģentus, kas mēģina šķērsot noteiktās drošības robežas.
Miljardiem vērts programmatūras potenciāls
Potenciālie ieņēmumi no šāda modeļa ir milzīgi. Pie 2000 dolāru maksas gadā, pieci miljoni apmaksātu licenču uzņēmumam ienestu 10 miljardus dolāru ik gadu jeb 50 miljardus dolāru piecu gadu laikā, ja klienti turpinātu atjaunot savus abonementus. Nvidia gan nav atklājusi, cik daudz GPU atbilstu šai ierosinātajai licencei, nedz arī to, vai 2000 dolāri būtu tās standarta vai galējā cena – šie skaitļi šobrīd ir tikai ilustratīvi aprēķini, nevis oficiāla ieņēmumu prognoze.
Lai gan parastajam geimerim šī $2000 ikgadējā maksa tiešā veidā pa maku nesitīs, tā skaidri parāda industrijas vektoru – dzelžu ražotāji aizvien vairāk grib kļūt par programmatūras rentjē. Nvidia apzinās, ka korporatīvajā vidē nauda slēpjas ne tikai dārgu mikroshēmu pārdošanā, bet gan regulāros abonementos par to drošu un stabilu darbināšanu.
Vai, jūsuprāt, šāda “abonementu sērga” nākotnē varētu sasniegt arī patērētāju līmeņa videokartes, liekot mums maksāt mēnešmaksu par specifiskām DLSS vai draiveru funkcijām? Diskusija turpinās mūsu Discordā!
